LĪGA, 40+ rīdziniece

Svars gada laikā no 93,8 uz 78kg

Kad sāku tievēt, nejutu sāta sajūtu, tomēr apzinājos, ka ēdu par daudz, tāpēc centos sevi ierobežot. Visgrūtāk bija atteikties arī no kūciņām un dažādiem našķiem.

Svarā pieņēmos gada laikā

Svarā pieņēmos pēc grūtniecības, kad, pastaigājoties ar bērnu, regulāri našķējos ar smalkmaizītēm, kā arī ikdienā kopumā ēdu krietni par daudz. Pati nemanot, gada laikā ievērojami uzbarojos, tomēr dzīvoju iedomu pasaulē, uzskatot, ka, tikpat ātri, kā svaru ieguvu, to arī zaudēšu. Tā nenotika, turklāt no brīža, kad apzinājos, ka mans svars patiesi ir par lielu, līdz lēmumam, ka beidzot lietas labā jāsāk ko darīt, pagāja divi gadi. Šai laikā vien skatījos, kā televīzijas ekrānā svaru zaudē citi, apbrīnojot cilvēku sasniegtos rezultātus, bet pati tikmēr turpināju ēst.

Savu ceļu pretim slaidākam augumam uzsāku, kad mans svars bija pieaudzis jau līdz 93,8 kilogramiem. Ķermeņa masas indekss uzrādīja 33, parādījās aizdusa, drēbes nederēja, sāka svārstīties cukura līmenis asinīs. Tā kā biju par slinku, lai skaitītu kalorijas, apņemoties zaudēt lieko svaru, nolēmu, ka, pirmkārt, atteikšos no sāls un dzeršu daudz ūdens, kā arī ēdīšu nelielas porcijas, samazinot ierasto ēdiena apjomu. Protams, no ēdienkartes izslēdzu arī saldumus un miltu produktus, tai skaitā – konditorejas izstrādājumus.

Jāpiebilst, ka ar atteikšanos no sāls un ūdens dzeršanu man problēmu nebija, taču porciju samazināšana un bieža ēšana bija īsts izaicinājums. Es piederu pie cilvēkiem, kuri ar acīm var apēst daudz, ēdienam diemžēl nonākot arī mutē.

Ja rakstura nav, vajadzīgi palīglīdzekļi

Ne reizi vien sev uzliktos ierobežojumus pārkāpu, piemēram, pēc divām nedēļām, kurās patiešām biju ievērojusi ļoti skopu un ieturētu ēdienkarti, “noraujoties” un apēdot ko aizliegtu, lai pēc tam mocītos sirdsapziņas pārmetumos. Tomēr, neraugoties uz to, vienmēr paturēju prātā savu mērķi un atgriezos pie veselīga uztura pamatprincipiem.

Tā kā neievēroju ne monodiētas, ne kaloriju skaitīšanu, mans ēšanas plāns bija vienkāršs – ēdu veselīgi un nelielām porcijām. Jāpiebilst, ka, neraugoties uz ierobežojumiem ēdienkartē, svars sākotnēji kritās lēni, organismam pretojoties jaunajai kārtībai. Šobrīd apzinos, ka liela loma tajā, ka pirmos divus kilogramus zaudēju vien divus mēnešus pēc diētas uzsākšanas – bija arī maniem paradumiem, ko sākotnēji nevēlējos mainīt. Pie tā, ka svars stāvēja uz vietas, vainojama bija gluži vienkārša kļūda – pēc sportošanas, kad nogāju 5 – 8 kilometrus ar nūjām, paēdu kārtīgas pusdienas un vienkārši gāju gulēt.

Tad negaidīti man radās iespēja piedalīties projektā, kur piedāvāja svaru zaudēt ar Nutriless maltīšu aizvietotājiem. Ērti pagatavojami un lietojami produkti, kur katrā ēdienreizē uzņem ap 120kcal. Sākot Nutriless 3 nedēļu diētu, un aizvietojot visas 5 ēdienreizes, mans sākotnējais svars bija 81,6 kg.

Atkarībā no iespējām lietoju gan Nutriless kokteiļus un zupas, dažkārt batoniņus un dzēru daudz šķidruma. Centos veikt arī fiziskās aktivitātes- nūjoju un daudz staigāju. Pirmās nedēļas laikā zaudēju -2.3kg. otrās nedēļas laikā svars īpaši nekritās, vien -daži grami. Trešajā nedēļā zaudēju -1,1kg. Ja rakstura nav, ir vajadzīgi palīglīdzekļi, un manā gadījumā Nutriless lieti noderēja, man palīdzot sevi turēt rokās.

Kopā zaudēju -3,6kg. Svars 78kg. Vidukļa apkārtmērs samazinājās par 6cm.

Liela nozīme ir samērīgumam

Visus produktus iegādājos lielveikalā, un manā ēdienkartē dominē visi zaļie salāti un dārzeņi – gurķi, tomāti, kāposti, burkāni, vietējie dārzeņi un viss, kas aug dārzā un nopērkams tirgū. Tāpat ēdu arī vistas krūtiņu un tītara un truša gaļu, kā arī laiku pa laikam – vārītu liellopa gaļu. Savukārt maltīšu princips bija un joprojām ir vienkāršs – ēdienreizē obligāti jābūt šķiedrvielām un olbaltumvielām bagātiem produktiem un nedaudz ogļhidrātiem, kā arī vakariņās parasti ēdu ko ļoti vieglu – visbiežāk salātus.

Kad gribu našķēties, apēdu dažas mandeles vai kādu Nutriless batoniņu, un liela nozīme ir arī samērīgumam – ja kārojas šokolādi, apēdu nevis tāfelīti, bet pāris gabaliņu. Tāpat neatsakos arī no kafijas. Savukārt augļus ēdu dienas pirmajā pusē.

Sliktākais ir aiz muguras

Zaudējot svaru, jutos un joprojām jūtos labi. Mani motivē apziņa, ka viss sliktākais patiesībā jau ir aiz muguras. Kā viens no spilgtākajiem brīžiem atceros atklāsmi, kad sapratu, ka manas ģimenes anamnēzē ir daudz hronisku slimību, ko, ja nesamazināšu svaru, varu pārmantot arī es. Tā kā ar tām slimot nevēlos, apņēmos no liekajiem kilogramiem tikt vaļā, un arī šobrīd rūpējos par to neatgriešanos. Šķiet, ka katrs zaudētais kilograms no šīm slimībām un sliktas pašsajūtas mani attālina. Tāpat lieliski motivē arī tas, ka pēc pusgada varēju uzvilkt jau par izmēru mazākas drēbēs un ir pārstājusi sāpēt mugura.

Lai gan esmu zaudējusi jau -15,8 kilogramus svara, arī šobrīd esmu apņēmības pilna turpināt iesākto, jo gadu skaitlis vairs nav tik mazs. Vien jaunām meitenēm ir iespēja apēst pusi tortes un tad kārtīgā treniņā to visu izsvīst, svaram nepieaugot. Pēc 40 gadu vecuma ir jādomā, ko ēd. Turklāt tas ir līdzīgi kā ar zāļu lietošanu – parasti tās jādzer regulāri, un arī pareizai ēšanai ir jāturpinās visu atlikušo mūžu. Mana apņemšanās ir uzturēt sevi labā formā pēc iespējas ilgāk.

Pateicoties iegūtajai pieredzei, daudzas no agrākajām kļūdām vairs nepieļauju. Apzinos, ka jau sākumā vielmaiņu bija jāiekustina ar intensīvākām un biežākām fiziskajām aktivitātēm, kā arī jānostiprina konkrēts gulēšanas un ēšanas režīms. Protams, mēs esam tikai cilvēki – ar savām vājībām, ģimeni un notikumiem, bet pašdisciplīnai jābūt augstai un motivācijai – tāpat. Manā gadījumā tā pamodās par vēlu – biju prediabēta stadijā, kā arī cietu no augsta asinsspiediena, tomēr šīs veselības problēmas nu ir novērstas, un varu turpināt strādāt pie savas labsajūtas un veselības uzlabošanas.

Līdz optimālajam režīmam katram jānonāk pašam. Arī man daudz kam vajadzēja psiholoģiski pārkāpt pāri, mainot, piemēram, savu ēšanas režīmu un ēdot mazāk, bet biežāk – ik pa trim stundām – lai organisms nejustu badu.